Vai bieži apzināmies vēsturi, ko glabā tās sienas, kurās norit mūsu ikdienas dzīve, tie Rīgas mūri, kuriem katru dienu ejam garām?

Pat tikai 20. gadsimtā Rīga piedzīvojusi vairākus sociālus, politiskus un militārus konfliktus, kuru laikā pilsēta kļuva par patvērumu atsevišķām cilvēku grupām, kas bija spiestas slēpties, un tas bija vienīgais veids, kā izvairīties no vajāšanām vai fiziskas iznīcināšanas. 1905. gada revolūcijas laikā, sarkanā terora laikā 1919. gadā un Otrā pasaules kara laikā tika glābti dažādo režīmu reālie vai iedomātie pretinieki: revolucionāri no cara policijas, šķiras ienaidnieki no Sarkanās Armijas, ebreji, karagūstekņi un dezertieri no nacistiem, leģionāri no padomju varas.

Mēs vēlamies iezīmēt šīs vietas Rīgas kartē un stāstīt par to, kā tos, kuriem draudēja droša nāve, riskējot ar savu dzīvību, slēpa drosmīgi rīdzinieki. Sienas izstāstīt nevar, jāstāsta ir cilvēkiem. Stāstiet mums savus stāstus par vietām Rīgā, kas 20. gadsimtā kalpojušas par patvērumu vajātajiem. info@pagridesriga.lv

Lapas izveidi atbalstīja Associates, Partners et Sons.

Aktualitātes

Mēs vēlamies dot ieguldījumu Rīgas mazzināmās un noklusētās vēstures izpētē, apgūšanā un popularizēšanā. Ļaut ieskatīties dažādos vēsturiskajos notikumos un apjaust to sarežģītību, kā arī to ietekmi uz vienkāršu cilvēku dzīvi.

Projekta „Pagrīdes Rīga” ietvaros Žaņa Lipkes memoriālā 2014. gada rudenī paredzēta arī izstāde par slēpšanās vietām Rīgā un pilsētas topogrāfiju Otrā pasaules kara laikā - vienā no mazāk zināmajām Rīgas vēstures lappusēm.

Izstādes laikam tiks pieskaņotas vēsturnieka Gustava Strengas vadītas ekskursijas pa vēsturiskajām vajāto slēpšanās vietām Rīgā, par sākumpunktu izmantojot Žaņa Lipkes memoriālu Ķīpsalā, kur nacistu okupācijas laikā no 1942. līdz 1944. gadam tika slēpti un izglābti vairāki desmiti ebreju. Tās atklās vairāk par to, kur un kā vajātie slēpās, kas bija cilvēki, kas viņiem palīdzēja, un kāpēc.

Sekojiet aktuālajai informācijai! 

Žaņa Lipkes memoriāla projekta „Pagrīdes Rīga” ietvaros noslēdzies māksliniecisko ideju konkurss vajātu cilvēku slēpšanās vietu apzīmējumiem Rīgas pilsētvidē. Pavisam tika iesūtītas 16 projekta skices, no kurām žūrija izvēlējās trīs. Par galvenās balvas ieguvēju kļuvusi Laima Laizāne, bet konkursa žūrijas atzinību saņēmuši arī Krišs Salmanis un Uģis Traumanis.

Konkurss tika izsludināts ar mērķi rast māksliniecisko risinājumu zīmēm, ko paredzēts izvietot pie ēkām, kur laikposmā starp 1941. un 1944. gadu tika slēpti režīma vajātie ebreji.  Izvēloties uzvarētājus, tika ņemta vērā zīmes formas vienkāršība un atbilstība patvēruma koncepcijai. Uzvarētāja saņem tiesības realizēt savu māksliniecisko ieceri sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriālu un nodibinājumu „Rīga - 2014”, izveidojot 18 Rīgas vietās novietojamas zīmes.

Projekts „Pagrīdes Rīga” ir Žaņa Lipkes muzeja dalība „Rīga – 2014” programmā. Tā iecere ar izstādes, interaktīvas kartes un ekskursiju palīdzību ir radīt priekšstatu par pilsētu kā telpu, kurā cilvēki ne vien dzīvo, strādā un atpūšas, bet arī rod patvērumu brīdī, kad viņu dzīvībai un brīvībai draud briesmas. Zīmes pilsētvidē būs projekta papildinājums, kas rīdziniekiem ļaus iepazīt savu pilsētu no neierasta skatpunkta, bet pilsētas viesiem vēstīs par Rīgas 20. gadsimta vēsturi vizuāli tiešā veidā.

Muzejs pateicas visiem atsaucīgajiem māksliniekiem, kuri piedalījās konkursā, piedāvājot savu redzējumu par mazzināmu Rīgas vēstures lappusi.

Iesūtīt slēptuvi

Sniedz arī savu ieguldījumu Rīgas mazzināmās un noklusētās vēstures izpētē – dalies ar mums, ja tev ir zināms stāsts par vajāto slēpšanos kādā Rīgas vietā, ja tev ir vēsturiska šādas vietas tā laika fotogrāfija, un šī informācija tiks šeit publicēta.

info@pagridesriga.lv

Pievienot bildes

Kopējais bilžu izmērs nepārsniedz 10M

404
Page you are trying to view can't be found!
Rīgas plāns. Rīga: J. Roze, [1940]. No LNB kolekcijas.